Lietotājs:Wordsthink/Vidusskolas bioloģijas kurss
No ''Wikibooks''
[labot] Ievads
Bioloģija[lv][en] — zinātne par dzīvajām sistēmām[en] Dzīvo (bioloģisko) sistēmu[en] organizācijas līmeņi[en] Biosistēmu pamatpazīmes[en]
[labot] I Dzīvo sistēmu organizācijas pamatprincipi
- Dzīvā viela: elementārais dzīvo organismu sastāvs;[b:en] dzīvības ķīmiskais pamats — ūdens minerālsāļi un organiskās vielas
- Strukturālā organizācija no šūnas līdz organismam[b:en]
- Dzīvo organismu enerģijas ieguves avoti[en]
[labot] II Ķīmiskie uzbūves bloki
- Ogļhidrāti[lv][en] to daudzveidība loma augu un dzīvnieku šūnās
- Lipīdi[lv][en] to ķīmiskā struktūra funkcijas Lipīdi bioloģiskajās membrānās[en]
- Olbaltumvielas[lv][en] ķīmiskā struktūra daudzveidība funkcijas Fermenti[lv][en] Šūnas imūnvielas[en]
- Nukleīnskābes[lv][en] to ķīmiskā struktūra[en] funkcijas
- ATF[lv][en] kā šūnas enerģiskā viela
[labot] III Šūna kā struktūrvienība
- Šūna[lv][en] — uzbūves attīstības funkcionālā pamatvienība
- Šūnas formu daudzveidība funkcionālā diferenciācija[en]
- Prokarioti[lv][en] eikarioti[lv][en]
- Bezšūnu veidojumi — vīrusi[lv][en]
- Eikariotu daudzveidīgo šūnu uzbūves principi[en]
-
- Citoplazma[lv][en]
- Membrānas[lv][en]: plazmatiskā (ārējā) un iekšējā membrānu sistēma Membrānu uzbūves principi Plazmatiskās membrānas pamatfunkcijas(Šķiet ka angliski membrānas neiedala šajos divo veidos)
- Šūnas kodols[lv][en] tā uzbūve funkcijas Hromosomas[lv][en] to ķīmiskais sastāvs funkcijas Hromosomu komplekts[en]
- Haploidālās diploidālās šūnas[en] Kodoliņš[lv][en] Kodola apvalks[lv][en]
- Mitohondriji[lv][en] to uzbūves[en] un funkcionālā[en] sakarība
- Ribosomas[lv][en] — submikroskopiski veidojumi
- Lizosomas[lv][en] to ķīmiskais sastāvs funkcijas
- Iekšējo membrānu sistēmas Endoplazmatiskais tīkls[lv][en]
- Goldži komplekss[lv][en] Funkcijas[en]
- Plastīdas[lv][en] to veidi Hloroplastu uzbūve un funkcijas Leikoplasti hromoplasti funkcijas
- Vakuolas[lv][en] Pulsējošās (vienšūnas dzīvnieku) vakuolas[en] (sauktas contractile vacuole) un centrālā vakuola augu šūnās[en]
- Caurulīšu struktūras Centriolas[lv][en] un centrosoma[lv][en] Kustību organoīdi[en][en]
- Šūnapvalks[lv][en] — sekundārs veidojums augu šūnās Prokariotu šūnapvalks[en]
-
[labot] IV Vielu un enerģijas maiņa šūnā
- Vielmaiņas[en] (metabolisma) jēdziens
-
- Organisma vielu šķelšanās process (disimilācija) un svešu vielu paarveidošana sava organisma komponentos (asimilācija) kā cieši saistīti metabolismam pretējie procesi
-
- Biokatalīze[lv][en]
- Disimilācija(angliski dissimilation lieto lingvistikas kontekstā catabolism varētu būt līdzīgi šai nozīmei) kā enerģijas avots
- Asimilācija:[en] heterotrofā un autotrofā asimilācija
-
- Autotrofās asimilācijas enerģijas avoti
- Fotosintēze[lv][en] gaismas[en] un tumsas[en] procesi (tumsas procesi angliski ir pārsaukti par Calvin cycle) a b c hlorofīli[en] un citi pigmenti[en] Kalvina cikls[en] Jēdziens par C3[en] un C4[en] augiem Fotosintēzes globālā nozīme Fotosintēzes produktivitāte
- Hemosintēzes[en] būtība piemēri
- Heterotrofā asimilācija — molekulu "pārbūves" process Ogļhidrātu lipīdu olbaltumvielu uzņemšana sagremošana sintēze un uzkrāšanās organismā
-
(Ar disimilācju un asimilāciju ir nesakritības terminoloģijā visticamāk ka tās varētu būt catabolism un anabolism)
[labot] V Ģenētiskās informācijas realizācija
- DNS[lv][en] — iekodētas ģenētiskās informācijas glabātāja Genotips[lv][en] — kodolā ieslēgtā informācija Genoms[lv][en] — vienā hromosomu komplektā esošā DNS Gēns[lv][en] — iedzimtības vienība DNS funkcionālais iecirknis[lv][en] (iespējams ka termins promoter nav gluži analogs vārdu salikumam DNS funkcionālais iecirknis) Gēnu daudzveidība
- Gēnu darbība[en]
-
- Olbaltumvielu biosintēze[en] kā gēnu darbības izpausme ģenētiskās informācijas realizācijas procesā
- Transkripcijas[en] un translācijas[en] procesi olbaltummvielu biosintēzē DNS kods[en][en] Koda vienība — kodons[en] (angļu valodā tiek atsevišķi apskatīts tikai stop codon) Koda universālais raksturs Matrices tipa reakcijas[en] — biosistēmu īpašība
-
- No polipeptīda[en] uz pazīmi[en]
-
- Fenotips[en] — organisma pazīmju kopums Fenotipa atkarība no genotipa un iekšējās un ārējās vides
- Modifikācijas — pazīmes varianti dažādos vides apstākļos Pazīmes formēšanās Reakcijas norma Alēles[en] — gēna varianti Homozigotiskas[en] un heterozigotiskas[en] šūnas Dominantās[en] un recesīvās[en] alēles
-
(Angļu Vikipēdijā ir burvīga veidne - "gēnu skaidrojošā vārdnīca" kur ir īsi aprakstīts viss svarīgākais - Template:Genetics glossary)
[labot] VI Ģenētiskā materiāla dubultošanās
(replikācijas)
- Replikācija[en] — sev līdzīgu struktūru radīšana DNS dubultošanās pirms šūnu dalīšanās un pirms DNS saturošu struktūru (hloroplastu mitohondriju) dalīšanās
- Ģenētiskā materiāla pārdalīšana — vienāda DNS daudzuma sadale starp meitšūnu kodoliem vai baktēriju šūnām
[labot] VII Organisms
- [en]
- Daudzšūnu organismi bez īstajiem audiem (aļģes sūkļi)[en]
- Daudzšūnu organismi ar īstajiem audiem[en] Dzīvneiku audi[en] Funkcionālā līdzība un atšķirība
- Organisma un orgānu izveides principi [en] — daudzšūnu organisma diferenciācijas rezultāts
- Kopējais organisma izveidojuma princips augiem un dzīvniekiem: attīstība no apaugļotas olšūnas[en] embrionālo audu diferenciācija[en] visās viena organisma šūnās — vienāds DNS daudzums Spēja reģenerēt šūnas audus[en] Ģenētiski nosacītais ritums[en] no zigotas[en] līdz nāvei[en]
[labot] VIII Vairošanās un attīstība
- Vairošanās[lv][en] attīstība[en] — biosistēmu pamatpazīme Bezdzimumvairošanās[en] tās bioloģiskā būtība veidi nozīme
- Dzimumvairošanās[en] Kodola diploidālo un haploidālo fāžu maiņa[en] Gametas[en] kā specializētas šūnas Dzimumvairošanās nozīme evolūcijā[en] Partenoģenēze[en]
- Daudzšūnu organismu attīstība
-
- Ontoģenēze[en] Attīstība — kvalitātes pārmaiņas ontoģenēzē
- Sēkla[lv][en] Sēklaugu attīstība no sēklas[en] Priekšstats par divkāršo apaugļošanos[en] tās bioloģisko nozīmi
- Daudzšūnu dzīvnieku embrionālā[en][en] un pēcembrionālā attīstība Tiešā un netiešā attīstība Embrionālās attīstības stadijas hordaiņiem[en][en] Dīgļlapas[en] Ass orgāni
-
- Pāudžu maiņa augiem un dzīvniekiem[en] (angliski to necik specifiski neapskata)
- Cilvēka embrionālā attīstība[en]
-
- Proģenēze[en] — dzimumšūnu attīstības procesi (tur ir liela nesakritība - angliski progenesis apzīmē gadījumu kad nenobriedis īpatnis (kaut vai kāpurs) sasniedz seksuālu briedumu un vairs neattīstās (piemēram nekļūst par tauriņu)) Ooģenēze[en] un spermatoģenēze[en] Embrionālās attīstības sākuma periods pēc apaugļošanās Dīgļa periods Augļa periods (šie trīs punkti ir pieminēti jau neskaitamas reizes)
- Placenta[lv][en] tās bioloģiskā nozīme Dzemdības[lv][en]
- Kaitīgo faktoru iedarbība uz dīgļa attīstību dažādās tā stadijās un tās sekas[en]
-
[labot] IX Iedzimstošās izmaiņas
(rekombinācijas un mutācijas)
- Rekombinācijas[en] — iedzimtību nesošo struktūru (hromosomu) pārgrupēšanās jaunos variantos
- Hromosomu pārgrupēšanās[en] saplūstot gametām un to kodoliem Apaugļošanās bioloģiskā nozīme Hibrīdi[en]
- Iekšhromosomālās rekombinācijas[en]
-
- Gēnu saistības grupas (mīklains izteikums links dots uz enwikipedia rakstu par Locus taču tas iespējams nemaz nav tas par ko iet runa)[en] Krustmija[en] Saistītā iedzimšana[en] Morgāna likumība (enwikipedia piemin tikai to ka Thomas Hunt Morgan vēlreiz atklāja to ko bija atklājis Mendelis kas jau ir pieminēts Škiet ka ir vēl kas ko viņš ir atklājis kam nav saistība ar Mendeli: Linkage mapping) Iekšhromosomālo rekombināciju bioloģiskā nozīme[en]
-
- Somatisko šūnu[en] hibridizācija (te noteikti ir iesaistīts Somatic cell nuclear transfer)
-
- Priekšstats par augu veģetatīvo šūnu hibrīdiem un dažādu sistemātisko grupu pārstāvju somatisko šūnu hibridizācija apvienojot šūnu genomus
-
- DNS rekombinācijas[en] Jēdziens par gēnu inženieriju[en] Gēnu inženierijas perspektīva teorētiskā un praktiskā nozīme Sasniegumi Latvijā
- Mutācijas
[labot] X Selekcijas
- Selekcija[lv][en] — jaunrade kas balstās uz teoriju par iedzimtību un mainību Selekcijas uzdevumi un globālās pārtikas (olbaltumvielu) problēmas Šķirne Augu dzīvnieku selekcijas pamatmetodes sasniegumi
- Selekcijas darbs Latvijā Latvijā audzējamo kultūraugu un mājdzīvnieku šķirņu piemēri
- Sēņu un mikroorganismu selekcijas tautsaimnieciskā nozīme Eksperimentālā mutaģenēze
[labot] XI Organismu un vides mijiedarbība
- Ekoloģija[lv][en] — zinātne par virsorganisma līmeņa biosistēmu un vides attiecībām
-
- Ekoloģija un dabas aizsardzība galvenie uzdevumi Globālās un vietējās ekoloģiskās problēmas (Šajā sarakstā Lists of environmental topics ir daudz)
- Vide[lv][en] Ekoloģiskie faktori to iedalījums
-
- Organisms un vide
- Populācija un apkārtējā vide[en]
-
- Populācija tās struktūra Populāciju blīvums lielums Populāciju dinamika[en] Grupas efekts Biotiskie faktori un organismu mijiedarbība populācijās
- Attiecības starp dažādu sugu populācijām to izzināšanas praktiskā nozīme cīņā ar kultūraugu un meža kaitēkļiem kā arī dabas aizsardzībā Ekoloģiskā niša[en] Antropogēnie faktori un to ietekme uz populāciju blīvumu lielumu
-
- Ekosistēmas
- Ekosistēma[lv][en] Biocenoze[lv][en] Tipiskākās Latvijas biocenozes Biotops[lv][en]
- Ekosistēmu īpašības un pamatfunkcijas Ekosistēmu funkcionālie komponenti Barošanās ķēdes[en] un tīkli Enerģijas plūsma ekosistēmās Ekoloģiskā piramīda Ekosistēmu produktivitāte[en] Vielu rinķojums ekosistēmās
- Mākslīgās ekosistēmas[en] Agrocenozes[lv] un to produktivitātes paaugstināšanas iespējas Latvijā
- Ekosistēmu attīstība[en] Biocenožu nomaiņa tās cēloņi (Latvijas piemēri) Ekosistēmu aizsardzība Rezervāti[en] liegumi
[labot] XII Biosfēra un antropoekoloģija
- Biosfēra[lv][en] — globāla sistēma Biosfēras robežas Bioķīmiskie cikli[en]
- Biosfēras attīstības tendences
- Noosfēra[en] noosfēras trīs viļņi
-
- Cilvēka darbības ietekme uz biosfēru Globālās ekoloģiskās problēmas to cēloņi
-
- Antropoekoloģija (angliski ir tikai Anthropology)
-
- Cilvēkpopulāciju stāvokli raksturojošie (vērtējošie) faktori Genofonda izmaiņas to varbūtējie cēloņi Cilvēkpopulācijas ietekmējošo ekoloģisko un sociālo faktoru raksturojums šo faktoru mijiedarbība sekas
- Demogrāfiskās situācijas raksturojums Latvijā (pēdējo gadu tendences)[en] Sadzīves ekoloģiskie faktori problēmas
- Ekoloģiskais monitorings prognozēšana
-
[labot] XIII Baktērijas un vīrusi
- Baktēriju šūnu uzbūves īpatnības[en][en] Iedalījums pēc barošanās veida[en]
- Vīrusu uzbūve daudzveidība to vairošanās Sistēma "šūna — vīruss"Izplatītākās cilvēka vīrusslimības AIDS izraisošais vīruss Inficēšanās veidi inkubācijas periods Slimības attīstība Profilakse (gan par baktērijām gan vīrusiem jau bija viss tas pats)
- Slimību perēkļi dabā[en] Slimību perēkļi — bioloģiskas no savstarpēji saistītiem struktūras elementiem sastāvošas sistēmas Dzīvnieki — dabas slimību perēkļu infekcijas avots Zooantroponozes — dzīvnieku slimības cilvēkiem[en]
-
- Invāzijas un infekcijas veidi:
-
- 1) ar asinsūcēju parazītu starpniecību Kukaiņi un ērces — slimību ierosinātāju paarnēsātāji un saglabātāji;
- 2) ar inficētiem produktiem ūdeni (holēra amebiālā dizentērija);
- 3) tiešā kontaktā ar dzīvnieku (ornitozes ehinokoku invāzija);
- 4) ar dzīvnieku kodieniem (trakumsērga);
- 5) slikti termiski apstrādājot produktus (lenteņu invāzija trihineloze);
- 6) neievērojot higiēnu (askaridozes spalīšu invāzija)
- Zooantroponožu profilakse (slimību perēkļu attālināšana no cilvēka vakcinācija ārstnieciskie preparāti)
(Skat Epidemiology tur ir daudz kas)
[labot] XIV Dabas aizsardzība latvijā [sic]
- Latvijas un vietējās dabas aizsardzības problēmas
- Atmosfēras ūdens augsnes aizsardzība
- Aizsargājamo dabas objektu kategorijas Latvijā
- Sarkanā grāmata
[labot] XV Evolūcija
- Hipotēzes par dzīvības rašanos uz Zemes (ir daudzas skolas kas mēģina iebilst evolūcijai skat Objections to evolution apšaubāms vai viņas būtu jāapskata)
- Evolūcijas faktori Dabiskā izlase[en]
- Populāciju ģenētika[en] un tās loma evolucionāro procesu pētīšanā
- Evolūcijas virzieni un ceļi
- Mikroevolūcija[en] Cilvēka saimnieciskā darbība un mikroevolucionārie procesi mikroorganismu kukaiņu populācijās
- Evolūcijas rezultāti[en]
- Mūsdienu hipotēzes (kas attiecas uz akadēmisko bioloģiju šķiet ir tikai viena hipotēze - evolūcija skat Human evolution) argumenti par Homo sapiens sugas veidošanos un sociālo evolūciju
[labot] XVI Bioloģijas kursa atkārtojums
(sēnes augi dzīvnieki)
- Sēņu valsts[lv][en] Uzbūve barošanās daudzveidība nozīme
- Augu valsts[lv][en] Sistemātika[en]
-
- Aļģes[lv][en] un ķērpji[lv][en] — lapoņaugi[lv][en] Uzbūve barošanās daudzveidība nozīme
- Sūnaugi[lv][en] un paparžaugi[lv][en] To vispārējās pazīmes Paaudžu maiņa Nozīme
- Sēklaugi[lv][en] Kailsēkļi[lv][en] Vispārīgs raksturojums vairošanās nozīme
- Segsēkļi[lv][en] (angliski angiosperm tač uangļu valodā pēc defaulta pieņem ka ziedošs augs ir segsēklis un tāpēc izšķir tikai tādu atsevišķu apakšgrupu kā kailsēkļus) klases (divas - w:en:Magnoliopsida (divdīgļlapji un w:en:Liliopsida (viendīgļlapji))) to raksturojums Īss biežāk sastopamo divdīgļlapju dzimtu salīdzinošs raksturojums Segsēkļu nozīme
-
- Dzīvnieku valsts[lv][en] Sistemātika
