Sprāgstvielas/Melnais pulveris

Melnais pulveris (dūmu pulveris)(arī citi nosaukumi) ir vecākā zināmā sprāgstviela. Iespējami dažādi sastāvi, no kuriem daži nemaz nav melni, bet sākotnēji izplatītākais satur sēru ogli un kālija nitrātu. Šī viela parasti ātri deg un nedetonē. Degot veidojas daudz dūmu. Tie dūmi satur kālija sulfīdu, kas reaģējot ar mitrumu daļēji hidrolizējas un veido sērūdeņradi.

Izgatavošana

Vienkāršākajā variantā izejvielas samaļ un mehāniski samaisa.

Izejvielas

• Sērs - 12-15 masas% - bieži vien pieejams samaltā veidā. Relatīvi tīrs sērs ir dzeltens pulveris, kas slikti deg (bet deg).
• Kālija nitrāts - 75-78 masas% - balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī.
• Ogle - 10 masas% - var lietot ugunskura ogli, var lietot kokogli. Sastāvs ietekmē efektīvāko daudzumu.

Iespējami sastāvi kas nesatur sēru, tādi ir mazāk jaudīgi, taču dūmi ir mazāk toksiski. Kālija nitrātu kaut kādā mērā ir iespējams aizvietot ar kalcija nitrātu (tas ir nedaudz neefektīvāks), bet nevar aizvietot ar amonija nitrātu.

Sērs parasti ir pieejams samaltā veidā un viņu tālāk malt nav nepieciešams (var tikai uzirdināt agregātus, ja tādi ir izveidojušies). Ja sērs nav samaltā veidā, to ir jāsamaļ.

Kālija nitrāts parasti ir diezgan smalks. Lietojot slapjo metodi to var nemalt. Ar sauso metodi ir jāsamaļ.

Ogles parasti vienmēr ir gabalu veidā un ir jāsamaļ. Ugunskuru oglēm parasti ir visai mazs blīvums un maļot tās iet pa gaisu.

Tilpumu attiecības lietojot malto sēru, neapstrādātu kālija nitrātu un samaltas ugunskura ogles ir ~:

• Kālija nitrāts: 40 tilpuma% (ja KNO₃ ir samalts, tad 44%)
• Ogle: 48 tilpuma% (ja KNO₃ ir samalts, tad 44%)
• Sērs: 12 tilpuma%

Process

Eksistē vairākas metodes. Sausā metode ir vienkāršāka, bet pulveris nav tik jaudīgs (grūtāk homogēni sajaukt). Slapjā metode ir ķēpīgāka (un kaut kādā mērā arī bīstamāka), bet vieglāk iegūt relatīvi homogēnu maisījumu.

Sausā metode

Izejvielas atsevišķi samaļ (tās, kuras vajag). Ogles var malt uzreiz lielā daudzumā, jo tās nav higroskopiskas (neuzsūc gaisa mitrumu). Kālija nitrātu samaļ tikai pirms sajaukšanas, jo ilgi glabājot tas uzsūc gaisa mitrumu un salīp (jo smalkāk samalts, jo tas ir izteiktāk)(ja ir salipis, tad pēc tam grūtāk sajaukt). Pēc tam vienkārši mehāniski sajauc visu kopā. Ja ir bijis vidēji smalki samalts, tad samērā labi degošs pulveris ir tumši pelēks.

Slapjā metode

Ogles un sēru samaļ (sēru - ja vajag). Pēc tam izejvielas rupji mehāniski samaisa un pieliek ūdeni. Maisījumu silda, kamēr kālija nitrāts izšķīst (vēlams lietot pēc iespējas mazāku daudzumu ūdens, jo tas viss būs jāizžāvē ārā). Tad, kad kālija nitrāts ir izšķīdis, ietvaicē lai būtu samērā šķidra masa, kuru samaisa un uzlej plānā kārtā uz kādas virsmas žāvēties. Vēlams, lai žūšana notiktu relatīvi ātri, citādāk kālija nitrāts var izveidot lielus kristālus (tas nav vēlams). Pēc izžāvēšanas iegūst gandrīz melnus gabalus. Tos var tālāk samalt.

Vēl

Iespējami arī citi, uz kālija nitrātu bāzēti, sastāvi. Dažos nelieto sēru. Dažos ogles aizvieto ar cukuru. Dažos, kālija nitrātu aizvieto ar kālija hlorātu.

• w:Šaujampulveris - vikipēdijas raksts par šaujampulveri