Sprāgstvielas/TNT
| Nosaukums | trinitrotoluols |
| Ķīmiskā formula | C6H2(NO2)3CH3 |
| Molmasa | 227,131 g/mol |
| Blīvums | 1654 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 81°C |
| Nosaukums | toluols |
| Ķīmiskā formula | C6H5CH3 |
| Molmasa | 92,14 g/mol |
| Blīvums | 866,9 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | -93°C |
| Viršanas temperatūra | 110,6°C |
| Nosaukums | nitrotoluols |
| Ķīmiskā formula | C6H2NO2CH3 |
| Molmasa | 137 g/mol |
| Blīvums | ?? kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | -9,3, 16, 50°C |
| Viršanas temperatūra | virs ~200°C |
| Nosaukums | dinitrotoluols |
| Ķīmiskā formula | C6H2(NO2)2CH3 |
| Molmasa | 182,134 g/mol |
| Blīvums | 1320 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 67-70°C |
TNT (trotils)(trinitrotoluols)(C6H2(NO2)3CH3) ir dzeltenīga, kristāliska viela, ko iegūst, nitrējot toluolu. Šī ir plaši lietota, stabila sprāgstviela. Lai to detonētu ir nepieciešams visai spēcīgs detonators. TNT dažreiz var atrast nesprāgušos artilērijas lādiņos un aviācijas bumbās. Šo priekšmetu izjaukšana (it īpaši ja tie ir galīgi sarūsējuši) ir ļoti bīstama, lai arī tas ir reālākais TNT ieguves veids. TNT ir toksisks, taču mazāk toksisks kā nitroglicerīns.
Iegūšana
TNT iegūst nitrējot toluolu ar sērskābes un slāpekļskābes maisījumu. Eksistē vairākas metodes. Lieliem daudzumiem parasti lieto nepārtrauktu procesu. Mazākiem daudzumiem lieto vairāku stadiju procesu.
Izejvielas
Organiskā izejviela ir toluols. To dažreiz lieto par šķīdinātāju. Toluols (metilbenzols)(C6H5CH3) ir bezkrāsains, labi degošs šķidrums. Tas ir aromātisks ogļūdeņradis un tam degot veidojas daudz kvēpu. Pārējās izejvielas:
- sērskābe
- slāpekļskābe
- toluols
Sintēze
Lietojot 3 stadiju metodi toluolu nitrē ar arvien pieaugošas koncentrācijas nitrējošo maisījumu. Sākumā, relatīvi viegli, veidojas nitrotoluols, pēc tam dinitrotoluols, un beigās TNT. Pirms 2. pasaules kara francijā lietoja šādus nitrējošā maisījuma sastāvus (daudzumi doti masas%)(ūdeni speciāli klāt neliek, jo 100% slāpekļskābe praktiski nav pieejama):
| 1. stadija | 2. stadija | 3.stadija | |
|---|---|---|---|
| Sērskābe | 56 | 61 | 49 |
| Slāpekļskābe | 28 | 32 | 49 |
| Ūdens | 16 | 7 | 2 |
Nozīmīgākie blakusprodukti ir citi trinitrotoluola izomēri (ne 2,4,6) un nitrofenoli. Tos atdala pieliekot nātrija sulfītu (kas tos padara šķīstošus ūdenī) un izmazgājot (ekstrahējot) attiecīgās sulfoskābes ar bāzisku ūdens šķīdumu. Trinitrotoluols šķīst ūdenī, taču slikti. Toluols ūdenī nešķīst.
Vēl
- w:TNT - vikipēdijas raksts par TNT
- S. Fordham High explosives and propellants Pergamon press 1980.